nāve

Žaks Frīnss «Sestklasnieki neraud»
  • Datums
  • augusts 10, 2022

Žaks Frīnss «Sestklasnieki neraud»

«Es guļu Onkoloģijas nodaļā, tas ir pieklājīgs vārds vēzim, taču arī no tā var tāpat saslimt.» 72. lapaspuse «Sestklasnieki neraud», bet gandrīz divdesmit deviņus gadus sasniegusi trīs bērnu (piecu kaķu un divu suņu) mamma sāk raudāt, netikusi pat pāri grāmatas satura rādītājam – pēkšņi mani bija pārņēmusi «sajūta, ka jānirst lielā peldbaseinā, lai gan nav …

Turpināt lasīt
Inga Grencberga «Sestā sieva»
  • Datums
  • jūlijs 28, 2022

Inga Grencberga «Sestā sieva»

«Lai kā tu steigtos, tu nevari aizbēgt no sava likteņa. Sarkanā luksofora gaisma nevar to izmainīt, tikai mazliet aizkavēt.» 116. lapaspuse Es uzaugu «kamēr neizēdīsi zupas šķīvi tukšu, ārā netiksi» ģimenē – vienmēr gaidīju, kad mamma vai tētis izies no virtuves, lai filigrāni izlietu zupu atpakaļ katlā – es biju sev iegalvojusi, ka «Sestā sieva» …

Turpināt lasīt
Etgars Kerets «Aizķeršanās galaktikas nomalē»
  • Datums
  • jūlijs 20, 2022

Etgars Kerets «Aizķeršanās galaktikas nomalē»

«Dzīve ir kā zems, tizls galds, kas dzīvoklī palicis no iepriekšējiem īrniekiem. Lielākoties tu to pamani, atceries, ka tāds tur ir, uzmanies, bet dažreiz vari arī aizmirst, un tad tu ar spico stūri dabū pa stilbu vai celi, un tas ir sāpīgi. Un gandrīz vienmēr paliek rēta.» 147. lapaspuse Bez metaforām. Katra diena kā pirmdiena. …

Turpināt lasīt
Marija Dzeisla «Vysta smierts»
  • Datums
  • maijs 5, 2022

Marija Dzeisla «Vysta smierts»

«gribieji radeit vīnu pasauliotkon sagouja sazyn cik» 6. lapaspuse Es joprojām neskaitu dienas. Lielas un mazas. Tās paiet kā viena. Diena, kurā nerunājam vienā valodā. Tavi vārdi ir sveši. Man nav ne jausmas, ko saki, bet katrs vārds, kurš izsprāgst no tavas ugunsmutes, stindzina – ir maijs, bet koks grib pārstāt elpot, puķe grib pārstāt …

Turpināt lasīt
Alekss Šulmans «Izdzīvojušie»
  • Datums
  • aprīlis 27, 2022

Alekss Šulmans «Izdzīvojušie»

«Man teica, ka sēras esot process, ar fāzēm. Un otrā pusē gaida dzīve. Ne tā pati dzīve, protams, bet cita dzīve. Tā nebija taisnība. Sēras ir nevis process, bet stāvoklis. Tās nemainās, tās paliek savā vietā kā akmens.» 235. lapaspuse Divi mēneši. Ziņās teica, ka pagājuši divi mēneši, kopš neprāts ieguvis apveidus. Divi mēneši, kopš …

Turpināt lasīt
Mets Heigs «Pusnakts bibliotēka»
  • Datums
  • februāris 8, 2022

Mets Heigs «Pusnakts bibliotēka»

«Ja jūs centīsieties kļūt par to, kas neesat, jūs vienmēr cietīsiet neveiksmi. Centieties būt, kas esat!» 105. lapaspuse Es esmu es.Es esmu viss, kas kādreiz būšu. Un nebūšu nekad.Es esmu Naktssarga Veļasmazgātāja. Esmu telefona ekrāns, kuru noglāsti Tūkstots un vienu reizi.Es esmu «Melnais caurums. Mirstoša zvaigzne, kas sabrūk pati sevī.» (24. lpp.) Esmu jautājums, uz …

Turpināt lasīt
Elijs Vīzels «Nakts»
  • Datums
  • februāris 2, 2022

Elijs Vīzels «Nakts»

«Es nekad neaizmirsīšu nakts klusumu, kas man uz visiem laikiem atņēma vēlēšanos dzīvot. Es nekad neaizmirsīšu tos mirkļus, kuri nogalināja manu Dievu un manu dvēseli un manus sapņus pārvērta putekļos. Es nekad to visu neaizmirsīšu, kaut arī būtu notiesāts dzīvot tikpat ilgi kā pats Dievs. Nekad.» 41. lapaspuse Nakts ir nelabā aizstāve. Kas notiek naktī, …

Turpināt lasīt
Dainis Deigelis «Pilsētā mirstošas saules ēnā»
  • Datums
  • janvāris 18, 2022

Dainis Deigelis «Pilsētā mirstošas saules ēnā»

«grūti apjaustviss ko esi uzrakstījisslēpts ievainojumsuz tumsas vaigakas dzīstkamērkāds tolasa» 85. lapaspuse Es atzīstos. Visi ceļi ved uz Romu. Visas upes plūst uz jūru. Vilcieni uz depo. Gājputni uz mājām. Steidzas. Laiks. Atpakaļ. Pulkstenī.Es neesmu bez vainas.Dzeja nāk un iet. Stāv un gaida un negaida pieturā autobusu, kura maršruts savieno pilsētas. Un cilvēkus. Savieno. Laiks. …

Turpināt lasīt