nodevība

Ramona Indriksone «Es vedīšu tevi mājās»
  • Datums
  • 28 oktobris, 2023

Ramona Indriksone «Es vedīšu tevi mājās»

«Mīlestību ar vārdiem nevar izstāstīt.» 20. lapaspuse Es stāvu pie viņas mājas un prātoju.Kāpēc visas šai adresei veltītās vēstules atgriežas atpakaļ pie sūtītāja?Gaisā švirkst gājputnu atvadas. Dienām ilgi nav lijis. Tik daudz kas varēja notikt, bet notika tieši nekas.Starp mums vairs nav neviena, kas būtu ar mieru pienākt tuvāk. Pārkāpt pāri.Apiet apkārt – tā ir …

Turpināt lasīt
Serhijs Žadans «Internāts»
  • Datums
  • 26 oktobris, 2022

Serhijs Žadans «Internāts»

«Kad jāizvēlas starp nāvi un birokrātiju, dažreiz labāk izvēlēties nāvi.» 14. lapaspuse viens,divi,trīs,četri,pieci,seši,septiņi,astoņi,deviņi,desmit unnemanot piezadzies rudens, plaukstām kaulainām un nepiekāpīgām, «ar tādām rokām veci skolotāji sliktās skolās rauj aiz ausīm divnieku karaļus». (64. lpp.) Kāpēc miers nepiezogas nemanot? Neiekāpj virtuvē pa logu un neapsēžas pie galda, uzspīlēti draudzīgu skatienu nepārliecas pār silti murrājošu boršča šķīvi. …

Turpināt lasīt
Tamāra Horiha Zerņa «Meitiņa»
  • Datums
  • 24 augusts, 2022

Tamāra Horiha Zerņa «Meitiņa»

«Lai izdzīvotu, tev vajadzēs nomirt.» 10. lapaspuse «Ja kāds peld kā pīle, pēkšķ kā pīle un nirst kā pīle – tad jūsu priekšā, visticamāk, ir pīle. Ja kāds piesauc karu, draud ar karu, trenējas karam un ieved jūsu teritorijā zaldātus – pie jums, visticamāk, būs karš.» 67. lapaspuse «Ja pasaule pēkšņi neatbilst taviem priekšstatiem, nomaini …

Turpināt lasīt
Valērija Perēna «Svaigs ūdens puķēm»
  • Datums
  • 16 augusts, 2022

Valērija Perēna «Svaigs ūdens puķēm»

«Ja katru reizi, kad par tevi iedomājos, izaugtu viena puķe, pasaule būtu viens vienīgs dārzs.» 76. lapaspuse Kā piķa melnā tumsā, taustoties pēc gaismas slēdža istabā, kas nekad vairs nebūs apdzīvojama (zinu, ka šeit jau gadiem valda caurvējš un elektrības atslēgums, bet es cenšos; ceru ka tu redzi, cik ļoti es tiecos pēc gaismas sevī), …

Turpināt lasīt
Ramona Indriksone «Es biju cita»
  • Datums
  • 5 oktobris, 2021

Ramona Indriksone «Es biju cita»

«…domāju, kā otrs cilvēks redz pasauli. Tik atšķirīgi. Citas lietas – tik brīnumainas. Citas – parastas.» 88. lapaspuse Dzīve, uz kuru jūs zvanāt, ir izslēgta vai atrodas ārpus uztveršanas zonas. Augums pievilcis rūgtas kafijas un sāļu kartupeļu pankūku smaržu. Pievilcis sev tuvu klāt. Tik tuvu pat cilvēks cilvēku nevar pievilkt klāt. Gāzes liesma vāri trīsuļo …

Turpināt lasīt
Karloss Ruiss Safons. Vēja ēna.
  • Datums
  • 13 janvāris, 2021

Karloss Ruiss Safons «Vēja ēna»

“…brīdi man ienāca prātā, ka tur priekšā ir tikai zaudējumu un nebūtības rēgi, un šī pasaule man apkārt nav reāla. Tā ir gaistoša un pastāv tikai tik ilgi, cik es spēju to noturēt savā skatienā.” Mīlu šo pilsētu. Es mīlu tās spozmi. Un mīlu tās postu. Zinu katra tās bruģakmeņa liekumu. Katru vēstures elpas izvagoto …

Turpināt lasīt
Olga Gromova. Cukura bērns.
  • Datums
  • 8 decembris, 2020

Olga Gromova «Cukura bērns»

“Niknums ir spēcīgas jūtas, tās palīdz izturēt.” Līdzcilvēku dzīvesstāsti ir mūsu emociju motori. Tie dzen domas uz priekšu un atpakaļ. Rotaļīgi, kā vējš savu elpu zem aplodām, radot trīsas manu un tavu svētnīcu skeletos. Līdzcilvēku mūža vēstījumi ir mūsu iekšējo dialogu ģeneratori. Tie plosa un ārda. Un uzrušina netīkamas mieles, kuras skalda dvēseli kā truls …

Turpināt lasīt
Kārena Gilesē. Ko atnes viļņi.
  • Datums
  • 29 septembris, 2020

Kārena Gilesē «Ko atnes viļņi»

“Jūra vienmēr atdot to, ko paņēmusi.Tā mēdz kādu laiku to paturēt gūstā, taču ar laiku viss, kas nolaupīts, atkal nonāk krastā.” Sabojājies laiks. Iesprūdis kaut kur starp pulksteņa rādītājiem. Iesprūdis kā tostermaize sausā rīklē, radot mēmu klusumu, ar kafiju noskalojamu. Taustāmas sāpes, kas, kā nedzīstošas brūces, jāatstāj laikam. Taču laiks sadumpojies. Sabojājies. Izkropļotu pulksteņrādītāju skāvienā. …

Turpināt lasīt