fotogrāfijas

Dainis Deigelis «Pilsētā mirstošas saules ēnā»
  • Date
  • janvāris 18, 2022

Dainis Deigelis «Pilsētā mirstošas saules ēnā»

«grūti apjaustviss ko esi uzrakstījisslēpts ievainojumsuz tumsas vaigakas dzīstkamērkāds tolasa» 85. lapaspuse Es atzīstos. Visi ceļi ved uz Romu. Visas upes plūst uz jūru. Vilcieni uz depo. Gājputni uz mājām. Steidzas. Laiks. Atpakaļ. Pulkstenī.Es neesmu bez vainas.Dzeja nāk un iet. Stāv un gaida un negaida pieturā autobusu, kura maršruts savieno pilsētas. Un cilvēkus. Savieno. Laiks. …

Read More
Agnese Zarāne «Laba meitene»
  • Date
  • janvāris 13, 2022

Agnese Zarāne «Laba meitene»

«Tu esi fiziski samērā tālu no manis, tomēr es jūtu katru nepatieso vārdu, kas sprakšķ man uz ādas kā uz pannas pārkarsusi eļļa.» 54. lapaspuse Stāvu atspiedusies pret vannasistabas durvju stenderi. Mēmi vēroju, kā savu dzīvi dzīvo veļasmašīnas centrifūgas režīms. Dzīvi, kuru neviens neplāno nolaupīt, ja nu vienīgi elektrības pārrāvums, janvāra vēju trakošanas elektrotīklu tuvumā …

Read More
«Brokastis Tifānijā»
  • Date
  • janvāris 10, 2022

«Brokastis Tifānijā»

« – Vai zināt dienas, kad visur zibeņo sārts?– Sārts? Kā melanholija?– Nē. Melanholija pārņem, kad kļūsti resns vai varbūt pārāk ilgi līst… Tās ir tikai skumjas. Bet sārts ir kas briesmīgs. Pēkšņi uznāk bailes, pat nezini, no kā. Kādreiz esat tā juties?– Protams.– Vienīgais, kas tad palīdz man – sēsties taksometrā un braukt uz …

Read More
Ulfs Starks «Bēguļi»
  • Date
  • janvāris 7, 2022

Ulfs Starks «Bēguļi»

«Gotfrīds! Tas bija mana vectēva vārds. Savukārt man tas bija iedots kā otrais vārds. Manuprāt, tas izklausās smieklīgi. Es zināju, ka šis vārds nozīmē «Dieva dāvana», bet, cik biju redzējis ilustrācijās vecmammas Bībelē, Dievs nešķita īpaši mierpilns.» 23. lapaspuse Cilvēki mēdz smiet – ja kāda priekšnesuma vai konkursa numura laikā uz skatuves uzlaiž bērnus vai …

Read More
Kārlis Kazāks «Sākums mūs atrod pats»
  • Date
  • oktobris 29, 2021

Kārlis Kazāks «Sākums mūs atrod pats»

«Tik mainīgs šķiet viss, ja tam blakus noliek kaut ko, kas nemainās.» (34. lapaspuse) Rudens ir sāpīgs visiem iesaistītajiem. Koku kuplos matu ērkuļus izplūkā vējš. Iecērt zobus ādā asas lietus lāses. Mākoņi izraud vasaru no sevis ārā. Saldējuma kokteiļus. Saulē izbalējušus matus. Izraud tieši uz maniem pleciem. Es zaudēju balstiesības pirms laikiem. Un pirms laikiem …

Read More